Gatavojoties jaunajam mācību gadam un rudens sezonai, kad palielinās akūtu augšējo elpceļu infekciju izplatības risks, Veselības ministrija, kā ierasts, ir aktualizējusi ieteikumus rīcībai bērnu respiratoro infekciju gadījumos. Ir pārskatīts un precizēts arī informatīvais materiāls vecākiem (turpmāk – algoritms), kurā skaidrots, kādos gadījumos respiratoras infekcijas gadījumā nepieciešama vēršanās pie ārsta un kādos ārsta iesaiste nav vajadzīga. Algoritms attiecas vienīgi uz bērna veselības stāvokli, tādēļ tas ir piemērojams neatkarīgi no tā, vai slimības simptomi konstatēti izglītības iestādē vai mājās.
Rudens un ziemas periodā akūtas vīrusu infekcijas ar tādiem simptomiem kā iesnas, šķaudīšana, klepus un paaugstināta ķermeņa temperatūra ir bieži sastopamas un lielā mērā neizbēgamas. Visbiežāk šīs saslimšanas rada diskomfortu, taču ir pārejošas un dažu dienu laikā izārstējamas mājas apstākļos bez ģimenes ārsta apmeklējuma. Vienlaikus ir svarīgi, lai bērns slimības laikā neapmeklētu sabiedriskas vietas, tostarp izglītības iestādi, bet uzturētos mājās.
Tādēļ algoritms paredz, ka vieglas elpceļu infekcijas gadījumā bērns paliek vecāku aprūpē dzīvesvietā. Ja bērns trīs dienu laikā atveseļojas un vēl 1–2 dienas pēc atveseļošanās neparādās jaunas slimības pazīmes, ārsta iesaiste nav nepieciešama un bērns var droši atgriezties izglītības iestādē. Tas nozīmē, ka pašlimitējošas elpceļu infekcijas gadījumā mājas režīms parasti ieteicams kopumā piecas dienas. Algoritms paredz arī, ka bērns var atgriezties izglītības iestādē, ja pēc ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 37,0 °C kopā ar citām akūtas elpceļu infekcijas pazīmēm vai virs 37,4 °C bez citām akūtas elpceļu infekcijas pazīmēm vismaz 24 stundas vairs nav novērojami slimības simptomi.
Speciālisti norāda, ka šāda slimības norise vismaz divas reizes gadā ir pilnīgi normāla. Tā kā šādos gadījumos ārsta iesaiste parasti nav nepieciešama, veselības aprūpes speciālistu ieskatā nav pamata izsniegt ārsta izziņu, un šādās situācijās būtu jāpaļaujas uz vecāku sniegto informāciju.
Tomēr 2025./2026. gada sezonā daļa ģimenes ārstu joprojām saskārās ar būtisku darba apjoma pieaugumu tieši izziņu izsniegšanas dēļ, lai attaisnotu prombūtni izglītības iestādē arī tad, ja bērnam tikai dažas dienas bijušas vieglas vīrusu infekcijas pazīmes un ārsta konsultācija nav bijusi nepieciešama. Lai izsniegtu ģimenes ārsta izziņu, ārstam pacients ir jākonsultē, taču vieglas vīrusu infekcijas gadījumā tas ir nelietderīgi. Turklāt, ja vecākiem ārsta konsultācija nav vajadzīga, viņi nereti ar ārstu sazinās tikai tad, kad slimības pazīmes jau ir izzudušas. Tādēļ atkārtoti vēlamies uzsvērt, ka izziņu pieprasīšana kavējuma attaisnošanai ir nesamērīga un nelietderīga veselības aprūpes resursu izmantošana.
